Rīts sākās salīdzinoši agri. 9.30 bija jābūt poliklīnikā uz tuberkolozes testu. Viņi te kā aptrakuši ar tuberkolozi. Un ir dažas „izredzētās” valstis, ar kuru iedzīvotājiem norvēģi ir īpaši piesardzīgi. Un Latvija, izrādās, ir viena no tām. Citu valstu pārstāvji tika cauri pat bez testa taisīšanas, turpretī mums bija vēl jābrauc uz slimnīcu taisīt plaušu rentgenu. Cik jauki, ka kāds uzskata Latviju par visu slimību perēkli un, acīmredzot, medicīnā atpalikušu valsti. Mūsu prezidents taču ir ārsts! :) Ar Tulku arī interesanti sanāca. Tā kā viņš jau pirms diviem gadiem šeit bija un taisīja to testu, tad viņš domāja, ka viņam tas vairs nebūs jāatkārto. Taču, kad viņš sāka stāstīt, ka jau te bijis un testu taisījis, viņam uzdeva jautājumu, vai pēc tam viņš bijis atpakaļ Latvijā. Kad viņš atbildēja apstiprinoši, māsiņa kādu laiku apspriedās ar kolēģi un beigu beigās atļāva viņam netaisīt testu. Bet tik un tā smieklīgi un pat pazemojoši. Nu ok, es to baigi pie sirds neņēmu un izdarīju visu, ko viņiem tik ļoti vajadzēja. Ja būtu prasījuši kaut kādu maksu, tad gan es būtu strīdējusies pretī :)
Tālākā dienas daļa mums bija diezgan produktīva. Aizgājām līdz skolai, apskatījām bibliotēku, pasērfojām pa netu, es pat sāku jau domāt par savu maģistra darbu :) Pēc tam aizgājām uz veikalu un beidzot sapirkām gandrīz visu saimniecībā nepieciešamo – ieskaitot pannu un katliņu katru par 99 kronām, tātad riktīgi pa lēto, kā arī ūdenskannu, lai varam dzert tēju. Sapirkāmies arī paiku (jāatceras, ka nedēļas nogalēs lielākā daļa veikalu ir ciet), un īstenībā ar tām cenām nav nemaz tik ļoti traki. Ja meklē, tad var atrast veidus, kā paēst pa normālām cenām. Piemēram, mēs nopirkām diezgan lielu picu, kuru vajag tikai uzsildīt krāsnī, par 21 kronu. Tas sanāk zem 2 latiem, un man ar to picu pietiktu vismaz divām ēdienreizēm. Citas cenas salīdzinājumam – maize (garšīga, mīksta un liela(!) graudu maize) par 20kronām, desiņas 600g (gaļas izstrādājumi gan dārgi) par 50 kronām, gurķis par 14 kronām, āboli 20 kronas/kg, eļļa 20 kronas, veļaspulveris Omo 750g (dīvaini tas, ka lielākas pakas vispār grūti atrast) 32 kronas.
Ar naudiņām viņiem šeit līdzīgi, kā bija Somijā ar eiro. Sīkās vienības viņi neskaita. Mazākā monēta viņiem ir 50 ores, kuru vispār tikpat kā neizmanto – kā kurā veikalā. Vienmēr gala summu noapaļo vai nu līdz 0,5 vai arī līdz apaļām kronām. Un ir tik dīvaini visas cenas veikalā redzēt divciparu vai trīsciparu skaitļos :) bet nu jau esam pieraduši, un mēs parasti pārrēķinām, cik tā cena ir eiro (jo, lai dabūtu eiro, summa vienkārši jādala ar desmit – ja panna maksāja 99 kronas, tad tas ir aptuveni 9,9 eiro), un tad jau tā summa ir vieglāk novērtējama.
Tālākā dienas daļa mums bija diezgan produktīva. Aizgājām līdz skolai, apskatījām bibliotēku, pasērfojām pa netu, es pat sāku jau domāt par savu maģistra darbu :) Pēc tam aizgājām uz veikalu un beidzot sapirkām gandrīz visu saimniecībā nepieciešamo – ieskaitot pannu un katliņu katru par 99 kronām, tātad riktīgi pa lēto, kā arī ūdenskannu, lai varam dzert tēju. Sapirkāmies arī paiku (jāatceras, ka nedēļas nogalēs lielākā daļa veikalu ir ciet), un īstenībā ar tām cenām nav nemaz tik ļoti traki. Ja meklē, tad var atrast veidus, kā paēst pa normālām cenām. Piemēram, mēs nopirkām diezgan lielu picu, kuru vajag tikai uzsildīt krāsnī, par 21 kronu. Tas sanāk zem 2 latiem, un man ar to picu pietiktu vismaz divām ēdienreizēm. Citas cenas salīdzinājumam – maize (garšīga, mīksta un liela(!) graudu maize) par 20kronām, desiņas 600g (gaļas izstrādājumi gan dārgi) par 50 kronām, gurķis par 14 kronām, āboli 20 kronas/kg, eļļa 20 kronas, veļaspulveris Omo 750g (dīvaini tas, ka lielākas pakas vispār grūti atrast) 32 kronas.
Ar naudiņām viņiem šeit līdzīgi, kā bija Somijā ar eiro. Sīkās vienības viņi neskaita. Mazākā monēta viņiem ir 50 ores, kuru vispār tikpat kā neizmanto – kā kurā veikalā. Vienmēr gala summu noapaļo vai nu līdz 0,5 vai arī līdz apaļām kronām. Un ir tik dīvaini visas cenas veikalā redzēt divciparu vai trīsciparu skaitļos :) bet nu jau esam pieraduši, un mēs parasti pārrēķinām, cik tā cena ir eiro (jo, lai dabūtu eiro, summa vienkārši jādala ar desmit – ja panna maksāja 99 kronas, tad tas ir aptuveni 9,9 eiro), un tad jau tā summa ir vieglāk novērtējama.
Komentāri
Ierakstīt komentāru